Pabriks: Sarunās par ES daudzgadu budžetu ļoti svarīga loma būs pašreizējās un nākamās Latvijas valdības lobēšanas spējām

JAUNUMI • 7. maijs 16:05
Foto: Evija Trifanova, LETA
Foto: Evija Trifanova, LETA

Sarunās par nākamo Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžetu pēc 2020.gada ļoti svarīga loma būs pašreizējās un nākamās Latvijas valdības lobēšanas spējām ne tikai Briselē, bet arī personīgajās attiecībās ar lielāko donorvalstu valdībām, uzskata Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Artis Pabriks.

Komentējot Eiropas Komisijas (EK) pagājušajā nedēļā publicētos priekšlikumus ES budžetam pēc 2020.gada, deputāts uzsver, ka lielā cīņa ir sākusies, un vienlaikus pauda skepsi, ka vienošanos par budžetu izdosies panākt jau šogad. Viņa ieskatā lielākās bažas ir par to, kā budžets tiek pārdalīts pa reģioniem visā ES. “Izskatās, ka daļa budžeta, kas pienācās jaunajām ES dalībvalstīm Austrumeiropā, tiks pārdalīta vairāk par labu Dienvideiropai, lai gan tas nav tieši atspoguļots EK priekšlikumā,” skaidro Pabriks.

Pēc viņa domām, EK un atsevišķas dalībvalstis, iespējams, vēlas, lai ar budžeta palīdzību tiktu veicināta vienas vai otras Eiropas politikas veiksmīgāka akceptēšana. “No Vācijas puses tas ir kaut kādā mērā saistīts ar Vācijas kancleres Angelas Merkeles sākotnējo ideju par migrantu un bēgļu kopīgo politiku. Bet atsevišķām valstīm, tajā skaitā Vācijai un Nīderlandei, pieļauju, ir vēlme budžetu izmantot, lai paņemtu naudu no tām valstīm, kurām ir konflikti ar EK par tiesiskuma un demokrātijas izpratni,” uzskata politiķis, piebilstot, ka ar šādu naudas pārdali tiek mēģināts veicināt politisko stabilitāti Eiropas dienvidos.

“Ja tas tā notiks, skatoties no Latvijas pozīcijām, mums tas nebūtu izdevīgi. Mums nebūtu izdevīgi, ja nauda aizplūstu no tādām valstīm kā Polija. Lai gan eksistē strīds starp Poliju un EK, Polijai saņemot mazāk līdzekļus, tas veicinās antieiropeiska viļņa pacelšanos šajos reģionos un pasliktinās ES popularitāti,” uzsver EP deputāts, norādot, ka tāda līdzekļu pārdale nav godīga kaut vai tāpēc, ka austrumu reģioni ir veiksmīgāk izmantojuši ES naudu nekā valstis Eiropas dienvidos.

Pabriks vērš uzmanību, ka EK piedāvā pārnest līdzekļus no vienas jomas uz otru, bet kopējo līdzekļu apjomu tas nepalielina. Kopumā deputāts EK priekšlikumus vērtē piesardzīgi, vēršot uzmanību, ka ļoti daudz kas būs atkarīgs no pašreizējas un, īpaši, no jaunās Latvijas valdības lobēšanas spējām ne tikai Briselē, bet arī personīgajās attiecībās ar lielāko donorvalstu valdībām.

“Ja ES nauda Latvijā neienāks, būs daudz grūtāk, bet valsts saimnieciskajai politikai ir jābūt virzītai uz to, lai paši ar saviem līdzekļiem spētu panākt maksimālu ekonomisko attīstību. Mēs nevaram turpināt paļauties uz naudas pārdalēm un plūsmām no Eiropas. Ir jāiegulda visas pūles, lai nostiprinātu Latvijas saimniecību, un Eiropas nauda maksimāli jāiegulda nevis īstermiņa projektos, bet jāinvestē kā labam saimniekam, lai pēc iespējas ātrāk nostātos uz savām kājām,” pārliecību pauž politiķis.

EK pagājušās nedēļas trešdienā ierosināja par aptuveni 5% samazināt kopējai lauksaimniecības politikai (KLP) un kohēzijas politikai atvēlēto finansējumu, norādīts EK trešdien publicētajos priekšlikumos ES budžetam pēc 2020. gada.

Pēc ziņu aģentūras LETA materiāla

07.05.18.

— Citi jaunumi