Pabriks: “Lielās koalīcijas” atjaunošana Vācijā ir vismazāk sāpīgais risinājums, kas ir tālu no ideāla

JAUNUMI • 12. februāris 14:02
Foto: © European Union 2016
Foto: © European Union 2016

Tā dēvētās “lielās koalīcijas” valdības atjaunošana Vācijā ir vismazāk sāpīgais risinājums, kas ir tālu no ideāla, uzskata Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Artis Pabriks. Pēc viņa domām, Vācijas sociāldemokrātu (SPD) sākotnējā pozīcija neiet koalīcijā bija pareiza gan no partejiskā, gan valstiskā viedokļa, taču situācija tomēr izvērtās citādāka, proti, konservatīvo bloka (CDU/CSU) līderei Angelai Merkelei neizdevās izveidot valdību ar “zaļajiem” un brīvajiem demokrātiem (FDP).

“Atlika tikai trīs varianti – “lielā koalīcija”, mazākuma valdība vai jaunas vēlēšanas. Konservatīvajiem bija jāpiekāpjas, lai izveidotu “lielo koalīciju”, jo visas pārējās alternatīvas ir vēl sliktākas. Ja Merkelei jāiet uz kompromisu, un SPD redz, ka citu variantu konservatīvajiem nav, tad SPD var paprasīt diezgan lielu cenu, ko tie arī paprasīja,” komentējot pret Vācijas kancleri vērsto kritiku par piekāpšanos koalīcijas sarunās ar sociāldemokrātiem, saka Pabriks.

Eiroparlamentārietis vērsa uzmanību, ka par panākto vienošanos vēl gaidāms iekšējais balsojums SPD biedru rindās un SPD iekšienē pastāv ļoti spēcīgs “strāvojums”, kas vērsts pret šādas koalīcijas atbalstīšanu. Pabriks tomēr uzskata, ka sociāldemokrātu partijas biedri nobalsos par iešanu “lielajā koalīcijā”.

Panākt vairākuma atbalstu, pēc deputāta domām, partija cenšas ar SPD līdera Martina Šulca atkāpšanos no partijas vadītāja amata, viņa vietu ieņemot SPD Bundestāga frakcijas līderei Andreu Nālesai. Šulcs tika paziņojis, ka jaunajā koalīcijas valdībā strādās kā ārlietu ministrs, nomainot Zigmāru Gabriēlu, kaut arī iepriekš viņš bija izslēdzis iespēju ieņemt amatu Merkeles vadītā kabinetā un bija skeptiski noskaņots par “lielo koalīciju”.

“Šāda Šulca viedokļa maiņa nav straujš manevrs. Es atturētos Šulcam pārmest viedokļa maiņu. Arī Vācijas prezidents Franks Valters Šteinmeiers uzsvēra, ka SPD būtu nopietni jāapsver un jāmaina sava pozīcija, tādēļ Šulcam daudz variantu nebija. Viņš atdos savu vadību vēl kreisāk orientētai sociāldemokrātei nekā līdzšinējā vadība, līdz ar to viņam kaut kur ir jāiet,” skaidro deputāts.

Viņaprāt, ja Šulcs ieņemtu Vācijas ārlietu ministra amatu, Latvijai tas neizvērstos slikti, jo SPD līderis EP “pietiekami labi sapratis” no Krievijas uz Baltijas valstīm izdarīto spiedienu un propagandas jautājumus. “Ja viņš par šīm lietām nebūs aizmirsis, tad, iespējams, ar Šulcu varētu izvērsties normāla sadarbība,” piebilst Pabriks.

Komentējot jaunās valdības nākotni, eiroparlamentārietis uzsvēra, ka tā nebūs lielā reformu valdība, jo jau veidojot koalīciju tika pieņemti ļoti daudz kompromisu. Tāpat SPD ir pārņēmuši daudzas sociālas un nozīmīgas ministrijas, tādēļ, piemēram, finanšu ministram, ko ieņems persona no SPD rindām, būs iespēja līdzekļus dot sociālām lietām, kas Vācijā nenoliedzami ir vajadzīgas, uzskata deputāts.

SPD trešdien panāca vienošanos par jaunās valdības izveidi. Koalīcijas vienošanās paredz, ka SPD saglabās kontroli pār ārlietu, tieslietu un nodarbinātības un sociālās labklājības ministrijām un iegūs finanšu ministra posteni.

Tomēr koalīcijas līguma saskaņošana vēl nav pielikusi punktu ieilgušajam jaunās valdības veidošanas procesam pēc pagājušā gada septembrī notikušajām Bundestāga vēlēšanām, jo jebkura vienošanās vēl jāapstiprina SPD ierindas biedriem partijas iekšējā referendumā.

Pēc ziņu aģentūras LETA materiāla

12.02.18.

— Citi jaunumi