Pabriks: Jaunās ASV sankcijas pret Krieviju Latvijai var negatīvi “atspēlēties”

JAUNUMI • 30. jūlijs 18:07
Untitled

Jaunās ASV sankcijas pret Krieviju var negatīvi “atspēlēties” Latvijai, jo to vēršana pret gāzesvada projektā “Nord Stream 2″ iesaistītajām kompānijām būtu vēlama, taču teorētiski tās var tikt vērstas arī pret citām energopiegādes kompānijām, uzskata Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Artis Pabriks.

Deputāts skaidro, no vienas puses varētu šķist, ka nevēlēšanās īstenot “Nord Stream 2″ un sankciju vēršana pret šajā projektā iesaistītajām kompānijām varētu būt dabiska, bet no otras, teorētiski var tikt sankcionētas arī tās kompānijas, kuras kaut kādā mērā sadarbojas ar Eiropu, lai iegūtu gāzi no Centrāleiropas.

“Mums jābūt uzmanīgiem un jāskatās detalizētāk, nevis tikai balts un melns – sankcijas pret “Nord Stream 2″ – jā, bet, ja ir kādas pozīcijas, kur Eiropas Savienība (ES) cenšas daudzveidot savu gāzes piegādi, tad varbūt labāk nē,” norāda Pabriks, piebilstot, ka Kongresa lēmums nenozīmē, ka šīs kompānijas automātiski tiks sankcionētas, tādēļ nepieciešams sekot notikumu attīstībai.

Viņaprāt, kopumā ASV Kongress ietur stingrāku pozīciju pret Krieviju nekā ES, kas ir pareizi. Tāpat, pēc viņa domām, pareiza ir arī Kongresa rīcība pārņemot savās rokās Krievijas sankciju jautājumu, tādējādi daļēji mazinot Baltā nama manevra iespējas, jo nav pilnīgi skaidra ASV prezidenta Donalda Trampa pozīcija šajā jautājumā.

ASV Kongresa augšpalāta Senāts ceturtdien, 27.jūlijā, pieņēma likuma projektu par sankcijām pret Krieviju, Irānu un Ziemeļkoreju, un nosūtīja to Trampam, kurš vai nu parakstīs šo likumu, vai uzliks tam veto. Likuma projekts, kuru otrdien bija pieņēmusi Kongresa apakšpalāta Pārstāvju palāta, Senātā tika apstiprināts ar 98 balsīm par un divām pret.

Šis likums apgrūtinās ASV prezidentam sankciju mīkstināšanu vai atcelšanu pret Krieviju. Tā mērķis ir sodīt Krieviju par darbībām Ukrainā un Sīrijā, kā arī par Maskavas iejaukšanos ASV prezidenta vēlēšanās pērn.

Tikmēr Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņojis, ka Maskavai nāksies atbildēt uz ASV tikko pieņemto lēmumu pret viņa vadīto valsti noteikt jaunas sankcijas.

Savukārt ES trešdien, 26.jūlijā, paziņoja, ka tai ir dziļi iebildumi pret ASV Pārstāvju palātas pieņemtajām sankcijām pret Krieviju, kas var ietekmēt energopiegādes Eiropā. Eiropas Komisija “pauda savas bažas, īpaši likumprojekta iespējamās ietekmes uz ES enerģētisko neatkarību dēļ”, norādīts pēc sarunām Briselē izplatītajā EK paziņojumā.

Pēc ziņu aģentūras LETA materiāla

30.07.2017.

— Citi jaunumi