Pabriks: Ja Spānija nebūs spējīga panākt mierīgu noregulējumu Katalonijā, pārējām ES dalībvalstīm būs jāreaģē

JAUNUMI • 3. oktobris 12:10
Foto: Marin Lahaousse
Foto: Marin Lahaousse

Ja Spānija nebūs spējīga panākt mierīgu un politisku noregulējumu Katalonijā, pārējām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm būs jāreaģē, uzskata Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Artis Pabriks. Politiķis uzsver, ka situācija, kas izveidojusies Katalonijā, ir ļoti sarežģīts jautājums, kura sakārtošanā Spānijai šobrīd sokas ļoti grūti. Viņaprāt, no šīs situācijas ieguvēju nav, izņemot Krieviju vai citas autoritāras valstis, kuras norāda uz vardarbības gadījumiem un nespēju reaģēt. Pēc Pabriks domām, galvenais jautājums ir, vai Spānijas pašreizējā valdība ir spējīga panākt mierīgu politisku noregulējumu savai iekšējai problēmai, nepadarot to par starptautisku problēmu.

“Ja pati valsts ar politiskiem līdzekļiem nespēj tikt galā ar šīm lietām un politikas diskusijas vai sēšanās pie galda vietā mēs redzam tādu vardarbību, tas aizkulisēs lielākajai daļai ES politiķu rada jautājumus. Ja šis politiskais risinājums nav iekšēji panākams, tad varbūt jāmeklē kāda trešā puse, kas ar to nodarbotos. Ja no Madrides nebūs labāka piedāvājuma, pārējām ES valstīm būs kaut kādā veidā jāreaģē, un tas tā droši vien arī notiks,” saka deputāts.

Neviens neapšauba, ka referendums Katalonijā nav saskaņā ar Spānijas konstitūciju, jo konstitūcija to neļauj, bet aizslēpties tikai aiz likuma nenozīmē atrisināt politisku problēmu, skaidro bijušais aizsardzības ministrs. Viņš pauž bažas, vai Spānija ir gatava atrisināt situāciju, un vērš uzmanību, ka šobrīd nav saredzams, kā Spānija, tālāk neeskalējot situāciju, spēs atrast mierīgu risinājumu, kas ir satraucoši.

“Būsim godīgi, neviena no valdībām un valstīm nevēlas, ka kāda no tās teritorijas daļām atdalās vai kaut kur aiziet prom. Ne tas Latvijai patiktu, ne kādam citam. Neviens Lielbritānijā nebija priecīgs, kad bija Skotijas referendums, neviens Kanādā nav priecīgs par Kvebekas referendumu, bet visas šīs valstis spēja šo lietu sakārtot,” pārliecību pauž eiroparlamentārietis.

Pabriku nepārsteidz Eiropas politiķu klusēšana. Viņš norāda – “kamēr Spānija spēj tikt galā ar šīm lietām iekšēji, tikmēr pārējie klusē”, skaidrojot, ka Katalonijas jautājums Spānijā ir bijis aktuāls ļoti ilgi, un pēc būtības šai situācijai nav labas atbildes un labu risinājumu, tādēļ daudzi izvēlas klusēt. Savukārt Ārlietu ministrijas (ĀM) pausto pozīciju eiroparlamentārietis raksturo kā diezgan izvairīgu, tomēr Latvijai kā valstij ir ļoti grūti daudz ko vairāk par šo situāciju pateikt, domā deputāts.

“Šie notikumi ir sitiens ES, jo, ja Savienībā tādas lietas notiek, tas kritiķiem dod iemeslu sacīt, ka ES nepieturas pie vērtībām, ko pati sludina. Šādi antieiropeiski noskaņojumi nav nekas labs. Protams, ir cilvēki, kuri vērš uzmanību par iespējamu citādu reakciju no ES, ja notikumi risinātos citā valstī, sakot “ja Spānijas vietā būtu Ungārija vai Polija, tad Eiropas Komisijas (EK) viceprezidents Franss Timmermans būtu jau sen runājis”. Protams, ir svarīgi, ka Eiropas institūcijas un politiķi parāda vienādu attieksmi pret visiem,” saka Pabriks.

Jau ziņots, ka par spīti Spānijas policijas operācijām referendums svētdien Katalonijā tomēr notika, tiesa gan, bez pienācīgās uzraudzības. Atbilstoši Katalonijas varasiestāžu informācijai referendumā piedalījās 2,2 miljoni pilsoņu un 90% no referenduma dalībniekiem atbalstījuši reģiona neatkarību.

Katalonijas premjerministrs Karless Pudždemons sacījis, ka “nav citas izvēles”, kā vien īstenot Katalonijas neatkarības plānu. Viņš gan arī aicinājis ES krīzē uzņemties vidutāja lomu.

Tikmēr šodien, streika ietvaros Katalonijā, protestējot pret Spānijas policijas vardarbību reģiona neatkarības referenduma laikā, aktīvisti nobloķējuši vairākus ceļus un rīko demonstrācijas.

Pēc ziņu aģentūras LETA materiāla

03.10.2017.

— Citi jaunumi