Pabriks: EP terorisma komitejas darbam dotais laiks ir ļoti īss, tomēr priekšlikumi tiks izstrādāti

JAUNUMI • 13. februāris 09:02
Foto: Inga Tauriņa
Foto: Inga Tauriņa

Pērn septembrī izveidotajai Eiropas Parlamenta (EP) īpašās komitejas terorisma jautājumu izpētei darbam dotais laiks ir ļoti īss, tomēr priekšlikumi noteikti tiks izstrādāti, norāda EP deputāts Artis Pabriks. Eiroparlamentārietis vērš uzmanību, ka tuvākajā laikā tika plānots izstrādāt komitejas starpziņojumu, tomēr, lai ietaupītu komitejas darbam atvēlēto laiku, tas, iespējams, netiks izstrādāts. Pabriks skaidro, ka pērn septembrī izveidotajai komitejai darbam atvēlēts tikai gads, ar iespēju to pagarināt, kas ir maz, piebilstot, ka gala ziņojums jebkurā gadījumā tiks izstrādāts.

“Gads nav daudz, ja ņem vērā, kā strādā likumdevēji un EP, bet esmu optimists un ceru, ka piedāvājumi tiks izstrādāti. Vai paspēsim tos pieņemt un īstenot, tas ir jautājums,” norāda komitejas loceklis.

Viņš skaidro, ka darbs pašreiz notiek divos virzienos. Pirmajā no tiem mērķis ir atrast pāris “operatīva rakstura punktus”, kur komiteja varētu piedāvāt savu skatījumu, kā uzlabot sadarbību starp dažādu valstu tiesībsargājošajām institūcijām un arī izstrādāt konceptuāla tipa uzlabojumu.

Tāpat deputāts min, ka Eiropas Savienības dalībvalstīs imigrantu un ne tikai imigrantu vidū notiek ļoti nopietna radikalizācija, tādēļ arī šī tēma ir komitejas redzeslokā.

“Pašreiz Nīderlandē pastāv anti-radikalizācijas tīkls, kam notiek tikšanās un semināri par šīm tēmām. Mana ideja ir pacelt šo centru augstākā līmenī un labākā kvalitātē, lai veiksmīgi varētu apkarot radikalizāciju sistemātiskākā veidā. Šobrīd jāgaida atbilde, vai tam būs politisks atbalsts,” saka Pabriks, piebilstot, ka paspēt šo centru izveidot gada laikā nebūs iespējams, tomēr tas būtu pāris gadu jautājums.

Jau ziņots, ka EP deputāti 2017.gada septembra vidū apstiprināja jaunās pretterorisma komitejas 30 locekļu sarakstu, starp kuriem ir arī Pabriks kā vienīgais Baltijas valstu EP deputāts šajā komitejā.

Komitejas uzdevums paredz analizēt, kā tiek īstenoti spēkā esošie pasākumi ārējo robežu pārvaldības jomā, trūkumus saistībā ar tiesu, tiesībaizsardzības un izlūkošanas informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm, ES informācijas apmaiņas datubāžu darbību un ES terorisma apkarošanas tiesību aktu ietekmi uz pamattiesībām.

Tāpat komitejai uzdots analizēt radikalizācijas procesus un radikalizācijas novēršanas programmu efektivitāti, naudas atmazgāšanu un terorisma finansēšanu, kā arī saiknes ar organizēto noziedzību. Komiteja arī vērtēs paraugprakses apmaiņu saistībā ar viegli pieejamu mērķu un kritiskās infrastruktūras (lidostu, staciju u.c.) aizsardzību.

Komitejas locekļi līdz šim tikušies deviņas reizes un nākamā sēde plānota 21.martā.

Pēc ziņu aģentūras LETA materiāla

13.02.18. 

— Citi jaunumi