Pabriks: “Brexit” sarunās par Eiropas Tiesas jurisdikciju ES novilks “treknu sarkano līniju”

JAUNUMI • 1. augusts 10:08
eu-Uk

“Brexit” sarunās par Eiropas Savienības (ES) Tiesas jurisdikciju pār Lielbritānijā dzīvojošajiem aptuveni trīs miljoniem pilsoņu, ES novilks “diezgan treknu sarkano līniju”, apgalvo Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Artis Pabriks. Politiķis norāda, ka ES pozīcija šajā jautājumā būs diezgan “cieta” un ES centīsies maksimāli panākt to, lai tās pilsoņiem būtu pietiekami daudz privilēģijas Lielbritānijā. Vienlaikus deputāts ir pārliecināts, ka šāds scenārijs būtu arī Lielbritānijas interesēs, jo migrācijas jautājumu apspriešana šajā kontekstā neiztur kritiku.

“Lielbritānija var runāt par migrāciju cik vēlas, bet ES pilsoņi neveido lielāko problēmu migrācijas jautājumos un nerada lielākās sociālā budžeta problēmas, drīzāk viņiem jāatzīst, ka tie ir sadraudzības valstu iedzīvotāji, kas pie viņiem ierodas,” saka Pabriks, piebilstot, ka ES ir pieredze šāda tipa sarunās, un to rezultāts tiks panākts vien pašu sarunu termiņa noslēgumā posmā.

Eiroparlamentārietis arī uzsver, ka Lielbritānijai jāsaprot, ka par gala “Brexit” lēmumu balsos EP, kurā “nebūt nav tik draudzīga nostāja pret britiem”, piebist politiķis. Viņš vērš uzmanību uz to, ka šo sarunu mērķis nav kaut ko “izspiest” no Lielbritānijas, bet gan panākt situāciju, kuras rezultātā tie saprot, ka ir maldījušies ar “Brexit”, un lai jebkura vienošanās notiek daudz maz savlaicīgi un pēc iespējas mazāk vājina ES un Lielbritānijas tālākas sadarbības iespējas.

“Es domāju, viens ir lielie principiālie jautājumi, bet otrs ir detaļas. Uzskatu, ka detaļas būs daudz sarežģītākas, jo tās skar, piemēram, gaisa pārvadājumus un sauszemes pārvadājumus, tāpēc te parādīsies dažādas detaļas, par kurām Eiropas Komisijas (EK) “Breksita” sarunu delegācijas vadītājs Mišels Barnjē jau ir sagatavojies, bet Lielbritānija vēl par to nav bijusi gatava runāt,” skaidro Pabriks.

Barnjē 20.jūlijā Briselē aicināja Lielbritāniju viest lielāku skaidrību tās nostājā nozīmīgākajos jautājumos, tostarp par britu izstāšanās “rēķinu” un ES pilsoņu tiesībām pēc Apvienotās karalistes izstāšanās no bloka. Barnjē atzina, ka pastāv “fundamentālas domstarpības” ar Londonu par to, vai Eiropas Savienības (ES) Tiesa saglabās jurisdikciju pār trīs miljoniem bloka pilsoņu jau pēc Lielbritānijas izstāšanās.

Tikmēr 27.jūlijā Lielbritānijas valdība uzdeva izpētīt pārējo ES dalībvalstu pilsoņu ieguldījumu valsts ekonomikā, Apvienotajai Karalistei domājot par imigrācijas sistēmu pēc izstāšanās no bloka. Lielbritānijā dzīvo vairāk nekā trīs miljoni citu ES dalībvalstu pilsoņu, un daudzas tās ekonomikas nozares ir atkarīgas no ārvalstu darbaspēka.

Kritiķi gan uzskata, ka valdības rīcība ir novēlota, jo pētījuma rezultāti gaidāmi tikai 2018.gada septembrī – sešus mēnešus pirms izstāšanās.

Nākamās sarunu kārtas sākums paredzēts 28.augustā.

Pēc ziņu aģentūras LETA materiāla

31.07.2017.

— Citi jaunumi